Lielais atlūgumu laiks! Fokusā: kokrūpniecības nozare

Raksta autors: Andis Šķēle, Baltic Block direktors un Baltijas ilgtspējas balvas žūrijas dalībnieks

 

Vairāk nekā pusi Latvijas teritorijas klāj meži, un tas tikai vēlreiz apstiprina to, ka mežs ir mūsu vērtīgākais dabas resurss. Latvijā meža nozare nodarbina aptuveni 45 tūkstošus* cilvēku. Eiropā, vadoties pēc Starptautiskās Darba organizācijas oficiālajiem datiem, nozarē strādā virs diviem miljoniem cilvēku, bet globāli tie ir gandrīz 14 miljoni.

Kokrūpniecības nozare tiek uzskatīta par samērā teicamu aprites ekonomikas paraugu. Tā ļoti tieši ietekmē ilgtspējīgu apkārtējās vides attīstību, tāpēc ir būtiski to gan atbildīgi pārvaldīt, gan darbam nozarē piesaistīt pareizos cilvēkus.Tomēr kokrūpniecības nozarei, tāpat kā daudzām citām nozarēm, draud darbaspēka trūkums un novecošanās. Piemēram, Lielbritānijā jau 60% strādājošo kokrūpniecības nozarē ir vecumā virs 40 gadiem. Ja darba devēji mērķtiecīgi nepievērsīs uzmanību darbaspēka novecošanās problēmai, neplānos pēctecību un nepiesaistīs arvien jaunāku darbaspēku industrijai, šis skaits palielināsies un radīs arvien lielākas problēmas.

Nodarbinātību kokrūpniecības nozarē, tikko notikušajā Eiropas Koka palešu un iepakojumu ražotāju federācijas (FEFPEB) kongresā Itālijā, aktualizēja personāla atlases speciālists no Lielbritānijas Toms Ostins (Tom Austen). Viņš ir personāla atlases uzņēmuma Miller McKenzie izpilddirektors un viens no galvenajiem runas vīriem Eiropas Kokrūpniecības konfederācijas un Eiropas Zāģētavu organizācijas pasākumos par darbinieku piesaisti nozarei.

Kongresā, kas ir viens no svarīgākajiem kokrūpniecības industrijas pasākumiem, viņš uzstājās ar prezentāciju par to, kā piesaistīt industrijai Z-paaudzi un Y-paaudzi jeb mileniāļus. Baltic Block bija klāt kongresā un apkopoja būtiskāko.

46% darba ņēmēju apzinās, ka viņu prasmes nebūs noderīgas jau 2024. gadā
Toms Ostins savu runu kongresā sāka ar satraucošiem datiem – pasaulē vadošās konsultāciju kompānijas McKinsey and Company pētījums** atklāj, ka 87% uzņēmumu jau šodien trūkst prasmīgu darbinieku vai viņi atzīst, ka tie trūks tuvākajos gados. Savukārt tikai 38% uzņēmēju pazīst savu esošo un potenciālo darbinieku – tieši ņemot vērā viņu stiprās un vājās puses darba prasmju kontekstā. Gandrīz puse (46%) darba ņēmēju apzinās, ka viņu prasmes vairs nebūs noderīgas jau 2024. gadā, bet 77% aptaujāto atzīst, ka viņi ir gatavi pārkvalificēties.

Lielais atlūgumu laiks
Personāla atlases speciālists T. Ostins pēc–pandēmijas laiku sauc par lielo atlūgumu laiku. Pēc viņa teiktā, brīvprātīgi no darba aiziet par 25% lielāks strādājošo skaits nekā pirms pandēmijas, bet aptuveni 20% globālā darbaspēka plāno pamest savu esošo darbu šī gada laikā. Ja runājam tikai par Z-paaudzi un mileniāļiem, tad aptuveni 40% aptaujāto Z-paaudzes respondentu apgalvo, ka plāno pamest savu darbu tuvāko divu gadu laikā, bet 35% Z-paaudzes cilvēku pamestu esošo darbu uzreiz, ja tā vietā uzrastos jauns. Savukārt pamest savu darbu tuvākajos divos gados plāno 24% mileniāļu, un, ja tāda iespēja būtu, darbu nomainītu 32%. Eksperts apgalvo, ka 65% no tiem, kuri jau pametuši darbu pēdējo divu gadu (pandēmijas) laikā, ir pilnībā aizgājuši no savas industrijas un jau zaudējuši tai nepieciešamās prasmes.

Maz romantikas
Jauni cilvēki alkst pēc darba, kas iedvesmo, rada jēgpilnus produktus, ir bāzēti dinamiskās vietās, ir tehnoloģiski attīstīti un piedāvā elastīgas darba iespējas. Jaunie alkst pēc visa, ar ko kokrūpniecības neasociējas, bet tas nenozīmē, ka tā to nepiedāvā. Pēc personāla vadības eksperta T. Ostina domām, viens no būtiskākajiem kokrūpniecības industrijas izaicinājumiem, domājot par jaunu talantu piesaisti, ir “maz romantikas” jeb “Verry little romance!” Jaunu cilvēku vidū tā tiek uzskatīta arī par industriju, kas ir “noslēpusies” – tā nenāk uzreiz prātā, domājot par savu nākotnes darbu. Tāpat jaunajiem talantiem ir ļoti zema izpratne par to, kādas darba iespējas vispār nozarē pastāv. Kokrūpniecībā radītos produktus viņi uzskata par drīzāk funkcionāliem, nevis iedvesmojošiem. Liels nozares izaicinājums ir arī atrašanās vieta – ražotnes visbiežāk atrodas reģionos, nevis pilsētās, kas arī būtiski ietekmē elastīga darba laika iespējas. Z-paaudze un mileniāļi vēlas strādāt ar augsti attīstītām tehnoloģijām, bet tieši kokrūpniecības nozare, viņuprāt, tādu iespēju nepiedāvā.

Pazīsti savu darbinieku. Mileniāļi un Z-paaudze
Mileniālis šobrīd ir vecumā no 22 līdz 42 gadiem, dzimis un audzis kopā ar tehnoloģijām. Par  sevi diezgan pārliecināts, ar lielām gaidām no dzīves un darba, ir orientēts uz sasniegumiem un no sirds grib padarīt pasauli par labāku vietu, kurā dzīvot. Darba tirgū viņu ir aptuveni 37%. Z-cilvēks ir dzimis pēc 2001. gada un paredzams, ka pēc 2025. gada Z-paaudze būs 27% no globālā darbaspēka tirgus. Z-cilvēks primāri meklē drošību, ir atklāts, grib izteikties un meklē tikai jēgpilnu darbu.

Toms Ostins, runājot par to, ko vēlas šo abu paaudžu cilvēki, atsaucās uz starptautisko profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte pētījumu, kurā aptaujāti 12 000 mileniāļi un Z-paaudzes cilvēki. Pētījums atklāj, ka finanšu drošība ir abu paaudžu prioritāte, un tieši dzīvošanas izmaksas ir abu lielākās bažas: 46% aptaujāto dzīvo no algas līdz algai un raizējas, ka nevar nosegt savus ikdienas izdevumus; 30% nejūt finansiālu drošību; 28% nav pārliecināti, ka varēs pavadīt mierīgas, pārtikušas vecumdienas; 25% pametuši savu pēdējo darbu tieši atalgojuma dēļ (minēts kā iemesls nr. 1).

Darbavietā abu paaudžu cilvēki vēlas:

• nepārtrauktu attīstību un jaunu zināšanu apguvi;
• attīstītu darba kultūru un darba paradumus;
• pašas jaunākās tehnoloģijas (vecas Windows programmas nederēs!); 91% Z-cilvēku atzīst, ka viņu lēmumu par vienu vai otru darbavietu ietekmētu tas, cik attīstīts uzņēmums ir tieši tehnoloģiju ziņā;
• elastība darba laikā un darbavietā kļuvusi arī par vienu no prioritātēm. Šo faktoru spēcīgi ietekmējusi pandēmija. 75%  jaunie darba ņēmēji prioritāti dod darbam attālināti vai atbalsta hibrīda darba modeli. Tas palīdz ietaupīt naudu un biežāk satikt ģimeni. 67% tic, ka viņu produktivitāti var ļoti precīzi nomērīt, neatkarīgi no vietas, kurā viņi atrodas;
• darba un privātās dzīves līdzsvaru – 35% darba ņēmēju dod priekšroku tai darbavietai, kurā tas ir iespējams. Tā viņi var gan strādāt, gan darīt to, kas tiešām ir svarīgs un patīk.

Atklāti par izdegšanu un garīgo veselību
Abām paaudzēm ir svarīga garīgā veselība – viņi labprāt runā par savu garīgo veselību un vairāk nekā iepriekšējās paaudzes izvirza to par prioritāti darbavietā. 46% Z-cilvēki un 38% mileniāļi saka, ka viņi izjūt pastāvīgu trauksmi. Galvenie trauksmes iemesli: finanšu drošība, bailes par nākotni, veselība un attiecības. 24% atzīst, ka trauksmi rada darba apjoms, bet 32% – vājš līdzsvars starp darbu un privāto dzīvi. Visi šie faktori veicina izdegšanu. Tieši izdegšana ir bijis viens no iemesliem, kāpēc viņi ir pametuši darbu pēdējo divu gadu laikā. Kā atzīst abu paaudžu talanti – tieši hibrīda darba modelis atstāj pozitīvu ietekmi uz garīgo veselību un ļauj darbu paveikt daudz vieglāk.

Darbavietai ir jārisina klimata problēmas
Z-paaudze un mileniāļi uzskata, ka darbavietai ir jābūt orientētai uz klimatu un jāpalīdz risināt sociālās problēmas. Klimata pārmaiņas turpina būt un ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veido jaunu cilvēku attieksmi pret konkrētu darbavietu un uzņēmējdarbības pasauli kopumā.

75% jauniešu uzskata, ka pasaule šobrīd atrodas lūzuma punktā tieši klimata pārmaiņu kontekstā un nākotne var attīstīties jebkurā virzienā. 44% ir noskaņoti optimistiski – viņi uzskata, ka visu centieni novērst klimata pārmaiņas būs efektīvi; tikai 18% tic, ka uzņēmumi veic būtiskus soļus, lai cīnītos ar klimata pārmaiņām un dara to patiesi, no sirds.

Darbiniekiem šodien vairāk nekā jebkad iepriekš ir svarīgi, ka viņi redz ļoti skaidri, ko uzņēmums dara ilgtspējas jomā. Tikpat svarīgi viņiem ir būt daļai no uzņēmuma ilgtspējas aktivitātēm un ar savu ieguldījumu pozitīvi ietekmēt pasauli. 48% Z-paaudzes cilvēku un 43% mileniāļu saka, ka viņi ir mērķtiecīgi izdarījuši spiedienu uz saviem darba devējiem, lai viņi veic reālus soļus klimata pārmaiņu mazināšanā.

Ko darīt? Sākt ar pašanalīzi!
Lai izvairītos no darbaspēka trūkuma un piesaistītu un noturētu savā nozarē pareizos cilvēkus, ir svarīgi uzdot sev vecos labos jautājumus:

• Kur tu gribētu, lai tavs uzņēmums būtu pēc pieciem vai desmit gadiem no šī brīža?
• Kādi darbinieki tev ir jāizglīto, jāpiesaista, jāaizvieto, jāsaglabā un jālutina, lai tur nokļūtu?

Citi svarīgi jautājumi:

• Kā jau tagad vari dot iespēju darbiniekiem salāgot privāto dzīvi ar darbu? Varbūt te talkā var nākt tehnoloģijas?
• Ja zini, ka darbinieki grib nepārtraukti izglītoties/pārkvalificēties – vai un kā to vari nodrošināt?
• Kuros departamentos vari ieviest vēl jaunākas tehnoloģijas (eksperts aicina izmantot jaunās tehnoloģijas arī rekrutēšanas kampaņās).

Ņemot vērā abu paaudžu visur klātesošo trauksmi, Toms Ostins arī aicina ar darbiniekiem maksimāli runāt par nozares un uzņēmuma relatīvo drošību, izcelt darbinieku darba stāža ilgumu un, kad iespējams, palīdzēt risināt problēmas, kas saistītas ar finansēm. Tāpat, ja darbinieki runā par garīgo veselību, eksperts aicina ieklausīties, mācīties un nodrošināt darbiniekiem iespējas to uzlabot, piemēram, ar apmaksātu brīvo laiku (time off), ar veselības apdrošināšanu, ar risinājumiem iekrāt vecumdienām, piemēram, piedāvājot finanšu izglītību.

Uzņematies atbildību par klimata pārmaiņām – gan iekšēji uzņēmumā, gan publiski. Lepojieties ar lielajiem un mazajiem sasniegumiem ilgtspējas jomā un būvē lojalitāti uzņēmumam. Pēdējais un ne mazāk svarīgais – eksperts iesaka dot darbiniekiem platformu, kur izteikties. Rezultātā darbinieki var kļūt par uzņēmuma vislabākajiem padomdevējiem attīstībai un visprecīzāk var parādīt, kā uzņēmumu varētu uzlabot.

 

 

Atsauces:

*Avots: McKinsey & Company, 2021, www.ej.uz/McKinsey_Company_petijums    

**Avots: Latvijas Kokrūpniecības federācija, “Meža nozare skaitļos un faktos”, 2022, https://ej.uz/Meza_nozare_2022