Raksta autors: Andis Šķēle, Baltic Block direktors, Baltijas ilgtspējas balvas žūrijas dalībnieks

Globāli orientēti uzņēmumi zina, ka ilgtspējīga uzņēmējdarbība šodien vairs nav “nice to have” zaļā iniciatīva, bet ir obligāta prasība, ko nosaka gan eksporta tirgi, gan vietējie un starptautiskie normatīvi, gan ne mazāk svarīgi – darbinieki. Uzņēmumiem pagriezt kursu ilgtspējas virzienā nav vienkārši. Tas ir stratēģisks un finansiāli ietilpīgs lēmums. Tomēr šobrīd tas ir vienīgais iespējamais attīstības virziens jebkuram atbildīgam un globāli orientētam uzņēmumam.

Šie galvenie vēstījumi tika iezīmēti rudenī notikušajā Eiropas Koka palešu un iepakojumu ražotāju federācijas (FEFPEB) kongresā Itālijā, kas ir viens no svarīgajiem kokapstrādes industrijas pasākumiem. Tajā piedalījās 250 vadošie industrijas uzņēmumi un eksperti no visas pasaules.

Situācija ar klimata pārmaiņām ir kritiska, tieši tāpēc šī gada kongress bija pilnībā veltīts ilgtspējas tematikai. Kokapstrādes industrija ir samērā teicams aprites ekonomikas paraugs, un tieši šai industrijai var būt vadošā loma, absorbējot CO2 un to sevī “uzglabājot” ilgtermiņā. Galvenie vēstījumi var tikt pārnesti un iedvesmot arī citu nozaru ilgtspējas attīstību, tādēļ vēlētos iezīmēt galvenās globālās tendences.
 

Bez sadarbības nevienu pašu ilgtspējas mērķi sasniegt nevarēs
Kongresu atklāja Florences mērs Dario Nardella, uzsverot, ka tieši pilsētas būtiski ietekmē klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos. Eiropā pilsētas patērē 80% apjomu no kopējā enerģijas patēriņa. Tikpat lielu proporciju sastāda arī pilsētu saražotie atkritumi.

Pilsētas ir izejas punkts arī tādiem izaicinājumiem kā, piemēram, sociālā (ne)iekļaušana un imigrācija. Tomēr D. Nardella katru no šiem izaicinājumiem uzskata par iespēju, iezīmējot, ka tieši pilsētas ir nākotnes laboratorijas, kurās var rast risinājumus aktuālām problēmām, un tā veidot labāku nākotni.

Florencei šajā kontekstā ir ļoti ambiciozi mērķi. Viņi vēlas kļūt klimatneitrāli jau 2030. gadā. Tas ir 20 gadus ātrāk nekā ir noteikts Eiropas savienības stratēģijā. Pilsētas mērs redz attīstību ilgtspējas jomā tikai veidojot sadarbību starp valsts institūcijām, iedzīvotājiem un uzņēmējiem. Viņš to dēvē par jaunu sociālo vienošanos, un viņš ir pārliecināts – ja visas trīs puses neiesaistīsies, nevienu pašu ilgtspējīgu mērķi sasniegt nevarēs.
 

Aprites ekonomikas autors ir pati daba
Itāļu fiziķis, pētnieks un profesors Valerio Rossi Albertini-Tiranni savu runu kongresā atklāja, apšaubot esošo ekonomikas definīciju, uzsverot, ka mūsdienu ekonomikas modelis balstās uz to, ka mēs paņemam izejmateriālus no zemes dzīlēm (no neatjaunojamiem dabas resursiem), no tiem radām produktus un pēc tam tos vienkārši izmetam ārā.

Oksfordas angļu valodas vārdnīcā ekonomika tiek skaidrota kā process starp “ražot, pārdot, nopirkt”. Tomēr šī definīcija, viņaprāt, nav pilnīga. Ekonomika no grieķu valodas ir Oikonomos (οἰκο- 'māja' un -νόμος ‘noteikums’), kas nozīmē rūpes par māju. Ja domā šādās līdzībās, tad brīdī, kad tavā mājā kaut kas degs – tu ugunsgrēku centīsies nodzēst; ja būs kaut kas salauzts – tu to salabosi; ja kāds saslims – tu palīdzēsim viņam/-ai izveseļoties. Tieši šādi arī esot jāuztver jaunais aprites ekonomikas modelis, kura autors ir pati daba, kas atkritumus nerada.

Jaunais aprites ekonomikas modelis neparedz posmu, kurā kaut kas tiek izmests. Šajā modelī ražošanai neizmanto neatjaunojamus dabas resursus. Izmanto tikai pārstrādātu materiālu. Profesors uzsvēra, ka aprites ekonomika ir kā ļoti sarežģīta puzle. Tieši materiālu pārstrāde (šobrīd izmisīgi – jebkādu materiālu pārstrāde) ir galvenais šīs puzles gabaliņš, savukārt kokmateriālu pārstrāde – tās centrālais gabaliņš.
 

Sertifikācija ir rīks cīņai ar nesamērīgu mežu izciršanu un zaļmaldināšanu
To, ka kokapstrādes industrijā strādājošajiem ilgtspēja ir vienīgais iespējamais attīstības virziens, apstiprināja arī mežzinātņu doktors, žurnālists un vadošās koksnes sertifikācijas organizācijas PEFC Itālijas ģenerālsekretārs Antonio Brunori. Viņš uzsvēra, ka eksportējošiem uzņēmumiem šobrīd vairāk nekā jebkad iepriekš ir nepieciešama sertifikācija, kas apliecina ilgtspējīgu uzņēmējdarbību, atbildīgu piegādes ķēdes vadību un izejmateriālu izcelsmi. Standartu prasībām ir arvien pieaugošāka nozīme tieši ASV un Āzijā, tomēr arī Eiropā ir ļoti augsti standarti attiecībā uz koka produktu iepirkumiem.

Kokapstrādes industrijas regulējumi ir īpaši svarīgi tāpēc, ka nelikumīga mežistrāde globāli ir gandrīz tikpat ienesīgs bizness kā narkotiku tirdzniecība, un sekas no šiem abiem biznesiem ir vienādi postošas. A. Brunori akcentēja, ka sertifikācija ir nopietns rīks cīņā ar nesamērīgu mežu izciršanu un arī zaļmaldināšanu. Tieši sertifikācija “neļauj” uzņēmumiem lielīties ar maznozīmīgiem sasniegumiem un saukt tos par zaļiem.

Kā dažus no galvenajiem pārmaiņu virzītājiem kokapstrādes jomā Eiropā A. Brunori izcēla Eiropas Palešu ražotāju asociāciju (EPAL), Eiropas Koka palešu un iepakojumu ražotāju federāciju (FEFPEB), pasaulē vadošos palešu un konteineru nomas uzņēmumus CHEP un La Palette Rouge, Pasaules biznesa padomi ilgtspējīgai attīstībai, kā arī uzņēmumus Auchan, Carrefour un Leroy Merlin. Tikpat nozīmīgi pārmaiņu virzītāji ir ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi, Eiropas Savienības (ES) zaļo iepirkumu politika, ES produktu ECOLABEL sertifikācija, novērtēšanas sistēmas LEED, BREEAM u.c.

Sertifikācija ir svarīga tāpēc, ka kokapstrādes industrija var ietekmēt klimata pārmaiņas, vides aizsardzību un tās atjaunošanu, mežu (ne)izciršanu, izejmateriālu pārstrādi, bioloģisko daudzveidību, sabiedrības veselību un labsajūtu un daudzas citas būtiskas dzīves jomas.

Izejiet pastaigā mežā!
Pētnieks, mežu ekologs un profesors Fabio Salbatino kongresa noslēgumā koka produktu ražošanas kontekstā demonstrēja ilgtspējīgu mežu pārvaldes modeli, kas neparedz posmu, kurā kaut kas tiek vienkārši izmests. Profesora modelī koka produktu ražošana sākas ar ilgtspējīgu mežsaimniecību. Tālāk izejmateriāls tiek novirzīts kokzāģētavā, kurā produktu ražo un apstrādā. Produkts vēlāk nonāk pie patērētāja. Patērētājs to pēc nolietošanas neizmet, bet nodod pārstrādei. Pēc pārstrādes tas nonāk biomasas koģenerācijas stacijā, kurā no tā tiek saražota siltumenerģija. Viss rezultējas ar zemāku vides piesārņojumu un samazinātu CO2. Profesors uzsvēra, ka būtiska loma vides ietekmē ir arī mērķtiecīgi stādītiem mežiem, kas šobrīd aizņem vien 3% no kopējās mežu platības. Būtiski esot arī atrast laiku un iziet pastaigā mežā!

Šādi kongresi, kuros tiekas vadošie jomas eksperti, nostiprina pārliecību par nepieciešamību veicināt pieredzes un ilgtspējas zināšanu pārnesi starp uzņēmumiem, zinātniekiem un valsts institūcijām, lai labāk izprastu un īstenotu ilgtspējas stratēģijas un sasniegtu mērķus (arī kopējos). Ir svarīgi raudzīties uz globālajām tendencēm un tās ieviest savā ikdienā tā ne tikai uzlabojot sava uzņēmuma darbību, bet arī sniedzot kopējo labumu valsts ekonomikai un sabiedrībai.